Par manu Aytac kundzi

Cilveki, kurus var tikai apbrinot par to stipribu, neatlaidibu uz spitibu izdivot un man blakus ir perfekts piemers- Aytac.

Aytac, ir kundze, kura strada musu biroja daudzus, daudzus gadus, vinas amats ir tejas ledija un apkopeja.

Aytac aprecejas un piedzima dels, pec paris gadiem piedzima meita, kas slimo ar Dauna sindromu, us sis slimibas del virs aizgaja no gimenes un luk kundze palika viena pati ar diviem maziem berniem. Vina neapstajas, atrada darbu un uznemas atbildibu par savu un bernu dzivi, es nedomaju, ka tas bija viegli, stradat pilnu darba dienu biroja, samenedzet majas dzivi un aprupet slimo meitu.

Pagajuso vasar Aytac parsteidza nesagatavotu veezis… Un taja bridi es raudaju par to cik vienam cilvekam ir uzlikts nest. Izglitibas nav, naudas maisi pagraba nestav, virs aizgajis, dels vel armijaa un majas meita, kas ir 100% aprupejama un vel pilnam komplektam pietruka nopietna slimiba.

Un paldies milam dievinjam, Aytac ari tad nepadevas, vina turpina nest, pec operacijas ir atguvusies, pipet parstajusi un atgriezusies darba ierindaa… Tajas reizes, kad vina man pa pusei apvainojusies prasa – Inese, kapec tu man nekad neprasi teju un kafiju, bet pati vienmer skrien leja pakal, vai es ko nepareizi daru? Man iestajas shoks un pietrukst vardu vinai paskaidrot un es atbildu ar vienu teikumu, Aytac kundze, tapec, ka es tevi loti milu.